CATEGORII DOCUMENTE
Afaceri Calculatoare Casa masina Didactica pedagogie Diverse Educatie Finante Geografie Istorie & politica Legislatie Limba Management Sanatate Tehnologie

Bulgara	Ceha slovaca	Croata	Engleza	Estona	Finlandeza	Franceza
Germana	Italiana	Letona	Lituaniana	Maghiara	Olandeza	Poloneza
Sarba	Slovena	Spaniola	Suedeza	Turca	Ucraineana

ēka	ģeogrāfija	ķīmija	Bioloģija	Bizness	Da˛ādi	Ekoloģija	Ekonomiku
Fiziskās	Grāmatvedība	Informācija	Izklaide	Literatūra	Māksla	Mārketings	Matemātika
Medicīna	Politika	Psiholoģija	Receptes	Socioloģija	Sporta	Tūrisms	Tehnika
Tiesības	Tirdzniecība	Vēsture	Vadība

CELANAS MAĪNU APRĒĶINU PAMATI

tehnika

+ Font mai mare | - Font mai mic


DOCUMENTE SIMILARE

CELANAS MAĪNU APRĒĶINU PAMATI

1.1. Mehanismu darbības re˛īmi

Da˛adas nozarēs izmantotas celanas maīnas nestrada vienados apstakļos. Lai varētu pareizak izvēlēties mehanisma darbinaanai nepiecieamo dzinēju un precīzak veikt mehanisma atseviķo mezglu stiprības aprēķinus, mehanismi jaklasificē pēc t. s. darbības re˛īmiem.

Darbības re˛īmus raksturojoie parametri.

1. Relatīvais ieslēguma ilgums. Katrs mehanisma darbības cikls sastav no mehanisma iekustinaanas (tas ilgums ir t_ie), nostabilizējuas kustības (t_n), bremzēanas (t_b) un kustības partraukuma (t_p).

Pēc dzinēja palaianas laika sprīdī t_ie notiek mehanisma kustoos masu iekustinaana līdz nominalajam atrumam, kur nostabilizējuas kustības laika t_npaliek nemainīgs. Pēc dzinēja izslēganas ieslēdzas bremze, kas apstadina mehanismu (pēc laika sprī˛a t_b). Partraukums, kura ilgums ir t_p, tiek izmantots kravas iekrauanai vai izkrauanai, ka arī mehanisma sagatavoanai nakamajam darbības ciklam.

Relatīvais ieslēguma ilgums II (продолжительность включения) vienads ar dzinēja darbības ilguma t_d(viena cikla laika) un cikla ilguma t_c attiecību, kas izteikta procentos:

, kur t_d = t_ie+ t_n; t_c = t_ie+ t_n + t_b + t_p.

2. Celtspējas izmantoanas koeficientu celanas mehanismiem aprēķina pēc formulas

kur Q - viena reizē ceļamas kravas vidējais svars maiņas laika;

Q_nom- mehanisma nominala celtspēja.

3. Mehanisma diennakts izmantoanas koeficientu nosaka pēc formulas

kur h_st - mehanisma darbības stundu skaits diennakti.

4. Mehanisma gada izmantoanas koeficientu aprēķina, izmantojot formulu

kur h_dn - mehanisma darbības diennaku skaits gada. Zinot mehanisma darbības re˛īmu, var izvēlēties atseviķo mehanisma elementu (gultņu, zobratu u. tml.) vēlamo darbmū˛u un izdarīt o elementu ilgizturības aprēķinu.

Celanas maīnu mehanismu darbības re˛īmu raksturojums. Celanas maīnu mehanismiem var būt viegls, vidējs vai smags darbības re˛īms.

Viegls re˛īms (Л). Mehanisms ceļ kravas, kuru svars tuvs mehanisma nominalajai celtspējai, un strada neregulari, ar lieliem partraukumiem. o re˛īmu raksturo mazs kustības atrums, neliels ieslēgumu skaits stunda un mazs relatīvais ieslēguma ilgums.

Vidējs re˛īms (C). Mehanisms strada regulari un ceļ da˛ada svara kravas. Kustības atrums, ieslēgumu skaits stunda un relatīvais ieslēguma ilgums - vidējs.

ada re˛īma strada tilta celtņu, celanas un braukanas mehanismi mehaniskajos cehos, monta˛as cehos un remonta mehaniskajos cehos.

Smags re˛īms (T). Mehanisms strada nepartraukti, ar maksimalo kravu un maksimalo kustības atrumu. ada re˛īma strada visi tilta celtņu mehanismi rūpnīcu tehnoloģiskajos cehos un noliktavas.

Aprēķina spēki

Celanas maīnu elementu, aprēķinos jaievēro adi spēki:

1) kopēja celtspēja, kas vienada ar maksimala ceļamas kravas svara un kravas tvērēja svara summu;

2) konstrukcijas pasvars;

3) inerces spēki, kas rodas normalos maīnas darbības apstakļos iekustinaanas un bremzēanas laika;

4) īslaicīgas parslodzes (triecienveida spēki), kas rodas, strauji uzsakot, vai bremzējot kustību (brīdī, kad buksē riteņi; izslīd droības sajūgs; iedarbojas elektroaizsardzība utt.);

5) vēja spiediena spēks;

6) ceļa slīpuma radītais papildu spēks.

Celanas maīnu aprēķinos ievēro trīs galvenos aprēķina spēkus: normalo aprēķina spēku, darbības laika maksimalo aprēķina spēku un partraukuma maksimalo aprēķina spēku.

Normalais aprēķina spēks. Normalo aprēķina spēku nosaka, ievērojot maīnas kopējo celtspēju, pasvaru, inerces spēku un vēja spiediena spēku laika, kad maīna strada. Zinot normalo spēku, parasti veic celanas maīnas projekta aprēķinu.

Darbības laika maksimalais aprēķina spēks. o spēku nosaka, ievērojot maīnas kopējo celtspēju un pasvaru, ka arī īslaicīgo parslod˛u, vēja spiediena spēka un ceļa slīpuma radīta papildu spēka maksimalas vērtības laika, kad maīna strada. Darbības laika maksimalo aprēķina spēku parasti izmanto svarīgako maīnas elementu stiprības parbaudei.

Partraukuma maksimalais aprēķina spēks. ai gadījuma krava celtnim nav piekarta un neviens mehanisms nestrada, tapēc maksimalo aprēķina spēku nosaka, ievērojot tikai maīnas pasvaru un vēja spiediena spēka un ceļa slīpuma radīta papildu spēka maksimalas vērtības.

Darbības laika faktiskais spēks uz maīnas elementiem nav konstants, tas izmainas mainoties ceļamas kravas svaram. Izdarot detaļu ilgizturības aprēķinu is paredzēta darbmū˛a laika pēc lieluma da˛adais spēks jaaizstaj ar konstantu ekvivalentu spēku, kura iedarbību detaļa iztur tikpat ilgi ka mainīga faktiska spēka iedarbību.

Ekvivalentais moments atrodams pēc formulas

kur M_l - lielakais faktiskais moments normalos darbības apstakļos;

n - dzinēja grieanas atrums (apgr./min.) laika, kad moments ir M_l;

h - darbmū˛s (stundas), ko aprēķina pēc formulas;

M_i, n_i, h_i- aprēķina moments, grieanas atrums un darbības ilgums i-taja darbības perioda;

m - pakapes radītajs. Izdarot aprēķinu liecē, pieņem m = 9; aprēķinot zobratu zobu

kontaktstiprību, m = 3; aprēķinot no bronzas izgatavotu glieme˛ratu zobu

kontaktstiprību, m = 4.

Ekvivalento momentu izmanto daudzu nozīmīgu celanas maīnas elementu - zobratu, glieme˛ratu, varpstu u. tml. detaļu ilgizturības aprēķinos.

Par lielako faktisko momentu M_l pieņem: celanas mehanismam - griezes momentu, kas attīstas iekustinaanas vai bremzēanas laika, ceļot nominalo kravu; ratiņu braukanas mehanismam - 1,5 reizes palielinatu, bet celtņa braukanas mehanismam - 2,0 reizes palielinatu griezes momentu, kas attīstas iekustinaanas vai bremzēanas laika, parvietojot nominalo kravu.

Vēja spiediena spēks uz celanas maīnu iedarbojas horizontala virziena un aprēķinams pēc formulas ,

kur

k_a - aerodinamiskas pretestības koeficients. Re˛ģu sijam un pilnsijam k_a = 1.4, parējos

gadījumos k_a = 1,2; p - vēja spiediens (N/m²);

F_c - celtņa metalkonstrukcijas un mehanismu kopējais neto laukums (m²) plaknē, kas perpendikulara vēja virzienam;

k_p - laukuma pilnuma koeficients. Re˛ģu sijam k_p = 0,30,4, mehanismiem k_p = 0,81,0;

F_br - celanas maīnas gabarīta (bruto) laukums (m²); F_c = k_pF_br;

F_kr- kravas gabarīta laukums (m²).

1.3. Pieļaujamie spriegumi

Pieļaujamo spriegumu noteikanai izmanto diferencialo metodi, kas pamatojas uz to faktoru iespējami precīzaku novērtēanu, kuri ietekmē materiala robe˛spriegumu. Galvenie faktori ir trīs - materiala struktūras neviendabīgums, detaļas nozīmīgums maīna un maīnas darbības re˛īms. Tadēļ kopējo droības koeficientu, kas rada, cik rei˛u mazakam jabūt detaļas materiala pieļaujamam spriegumam salīdzinajuma ar robe˛spriegumu, atrod ka triju koeficientu reizinajumu:

k = kkk kur k₁- materiala struktūras neviendabīguma koeficients, kas raksturo materiala defektu ietekmi uz robe˛spriegumu;

k₂ - detaļas nozīmīguma koeficients. Koeficienta k₂ vērtības, kas nepiecieamas mehanisma detaļu (zobratu, varpstu, bultskrūvju u. tml.) aprēķiniem, dotas specialajas tabulas;

k₃ - darbības re˛īma koeficients. Ar roku darbinamiem mehanismiem k₃ = 1,0; ar dzinēju darbinamiem mehanismiem viegla darbības re˛īma k₃ = 1,0, vidēja re˛īma k₃= 1,1, smaga re˛īma k₃= 1,2.

Piejaujamo spriegumu, kas nepiecieams detaļas stiprības un ilgizturības aprēķinu veikanai, ka nemainīgu, ta arī mainīgu spriegumu gadījuma nosaka pēc formulas

kur σ_r-detaļas materiala robe˛spriegums;

σ - spriegums detaļas bīstamaja ķēluma.

Nemainīgu spriegumu gadījuma plastiskiem materialiem, par robe˛spriegumu pieņem materiala tecēanas robe˛u σ_t_,trausliem materialiem (rūdītam tēraudam, čugunam) – materiala stiprībasrobe˛u σ_b . Ka plastiskiem, ta arī trausliem materialiem mainīgu spriegumu gadījuma par robe˛spriegumu pieņem materiala ilgizturības robe˛u σ_-1.

Pieļaujamo spriegumu aprēķinaanai atkarība no spriegumu maiņas rakstura izmanto adas formulas:

nemainīgu spriegumu gadījuma,

ja detaļa izgatavota no plastiska materiala ;

ja detaļa izgatavota no trausla materiala ;

2) mainīgu spriegumu (simetriska cikla) gadījuma ;

3) mainīgu spriegumu (nesimetriska cikla) gadījuma, izmantojot robe˛spriegumu

grafiku, var atrast pieļaujama sprieguma aprēķinaanas formulu

kur ctg β - spriegumu cikla simetrijas koeficients; ctg β = σ_V / σ_a ;

σ_V = ( σ_max + σ_min ) / 2 - nesimetriska cikla vidējais spriegums;

σ_a = ( σ_max - σ_min ) / 2 - nesimetriska cikla amplitūda;

4) mainīgu spriegumu (pulsējoa cikla) gadījuma

ctg β = σ_V / σ_a = 1 un

5) triecienveida slod˛u gadījuma plastiskiem materialiem .

Lai atrastu tērauda ilgizturības robe˛u simetriska spriegumu cikla, var izmantot adas aptuvenas formulas:

liecē σ_-1 ≈ 0,43 σ_B ; stiepē un spiedē σ^’_-1 ≈ 0,36 σ_{B ;} vērpē τ _-1 ≈ 0,22 σ_B .

Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Vizualizari: 2469
Importanta:

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Distribuie URL
https://www.scrigroup.com/limba/letona/243/CELANAS-MANU-APRINU-PAMATI65741.php

Adauga cod HTML in site
<a href="https://www.scrigroup.com/limba/letona/243/CELANAS-MANU-APRINU-PAMATI65741.php" target="_blank" title=" - https://www.scrigroup.com/limba/letona/243/CELANAS-MANU-APRINU-PAMATI65741.php">CELANAS MAĪNU APRĒĶINU PAMATI</a>

CELANAS MAĪNU APRĒĶINU PAMATI

tehnika

DOCUMENTE SIMILARE

CELANAS MAĪNU APRĒĶINU PAMATI

1.1. Mehanismu darbības re˛īmi

Aprēķina spēki

1.3. Pieļaujamie spriegumi

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comenteaza documentul:

CELANAS MAĪNU APRĒĶINU PAMATI

CELANAS MAĪNU APRĒĶINU PAMATI